Īsumā par strīdu risināšanu mediācijas ceļā
MEDIĀCIJA. Starpniecība jeb mediācija ir kļuvusi par izplatītu konfliktu risināšanas veidu visā pasaulē. Jāsaka gan, ka lēni un uzmanīgi, bet arī Latvijā tā iegūst arvien lielāku popularitāti. Ar mediācijas palīdzību risina ne vien pāru šķiršanos, bet arī darba strīdus, komercstrīdus, saistību strīdus un līgumattiecību laušanu. Arī starptautisku un starpnacionālu konfliktu gadījumos sarunas vadīt aicina pārrunu speciālistus jeb mediatorus. Tāpat krimināllietās izlīgumus bieži organizē un realizē mediatori.
Ērti ir arī tas, ka mediācija var notikt paralēli tiesvedībai, ja tāda ir uzsākta vai neizbēgama. Mediācijas process ir brīvprātīgs un to katra no pusēm var pārtraukt jebkurā brīdī.
KĀPĒC MEDIĀCIJA PASAULĒ IR POPULĀRA? Mediācijā aktīvi iesaistās abas puses, un, atšķirībā no tiesas, kur lēmums ir atkarīgs no tiesneša, un kādai pusei var būt nepieņemams, mediācijas ceļā panākta vienošanās ir pieņemama abām pusēm. Tas ir mierīgāks un efektīvāks veids, kā aizstāvēt savas intereses, iegūt jaunas atziņas un meklēt jaunus, iespējams, nestandarta risinājumus. Sarunas ar starpnieka palīdzību var notikt, kā papildus līdzeklis arī tad, ja tiek izmantoti citi konflikta risināšanas veidi un var tikt uzsākta jebkurā brīdī un jebkurā konflikta stadijā.
MEDIATORS. Starpniecības popularitātes pieaugums daļēji saistīts ar to, ka tajā ir iesaistīta objektīva trešā puse - mediators, kas strādā, lai palīdzētu strīdā iesaistītajiem atrast kopīgu valodu un izeju no konflikta strupceļa. Mediators, atšķirībā no advokāta, nepārstāv kādas vienas puses intereses, viņa uzmanība ir vērsta tikai uz sarunu moderēšanu - virzīšanu uz pusēm abpusēji pieņemama dokumenta izstrādi, labvēlīgas atmosfēras un līdzsvara nodrošināšanu, sarunu šķēršļu identificēšanu un novēršanu.
KONFIDENCIALITĀTE. Viens no īpaši uzsveramām īpašībām, kas izdala mediāciju citu strīdu risināšanas veidiem ir tieši konfidencialitāte. Viss, kas notiek sarunu laikā ir neizpaužams. Tas ir īpaši svarīgi komercmediācijās, kur publiski neizpaužamā informācija garantēti neiziet ārpus sarunu telpas. Arī publisku personu strīdos tieši konfidencialitāte bieži spēlē lielu lomu. Mediatoru izvērtē un akceptē abas puses, jo lielā mērā sarunu iznākums ir atkarīgs no tā, cik brīvi un atklāti puses varēs runāt ar mediatoru.
ILGUMS. Atkarībā no tā, cik sarežģīts un nozīmīgs ir strīdīgais jautājumus, mediācija var ilgt vairākas stundas, dienas, mēnešus un pat ilgāk.
PROCESS. Mediācijas sākumā, pēc starpnieka izvēles un līguma par mediāciju noslēgšanas, parasti tiek noteikti sesijas mērķi un pamatnoteikumi, kā arī dota iespēja katrai pusei sniegt savu viedokli par konfliktu. Tā kā strīdīgajām pusēm bieži ir grūti citai citu uzklausīt, mediators darbojas arī kā tulks, atkārtojot dzirdēto un vajadzības gadījumā lūdzot paskaidrojumus. Tāpat, ja puses sarunas laikā nonāk strupceļā, mediators ir tas, kurš identificē šķēršļus, kas traucē konfliktu atrisināt, un strādā, lai diskusija atgrieztos pareizā gultnē.
KAD MEDIĀCIJA NESTRĀDĀ? Mediācija ir derīga cilvēkiem, kuru mērķis nav karot, bet gan vienoties un virzīties uz priekšu. Tādam cilvēku tipam, kurš uzskata, ka tikai pretinieka sagraušana nodrošina uzvaru, mediācija nebūs pareizā izvēle.
