Blog Layout

Sallija Burmeistere • janv. 18, 2022

Īsumā par strīdu risināšanu mediācijas ceļā

MEDIĀCIJA. Starpniecība jeb mediācija ir kļuvusi par izplatītu konfliktu risināšanas veidu visā pasaulē. Jāsaka gan, ka lēni un uzmanīgi, bet arī Latvijā tā iegūst arvien lielāku popularitāti. Ar mediācijas palīdzību risina ne vien pāru šķiršanos, bet arī darba strīdus, komercstrīdus, saistību strīdus un līgumattiecību laušanu. Arī starptautisku un starpnacionālu konfliktu gadījumos sarunas vadīt aicina pārrunu speciālistus jeb mediatorus. Tāpat krimināllietās izlīgumus bieži organizē un realizē mediatori.

 Ērti ir arī tas, ka mediācija var notikt paralēli tiesvedībai, ja tāda ir uzsākta vai neizbēgama. Mediācijas process ir brīvprātīgs un to katra no pusēm var pārtraukt jebkurā brīdī.


KĀPĒC MEDIĀCIJA PASAULĒ IR POPULĀRA? Mediācijā aktīvi iesaistās abas puses, un, atšķirībā no tiesas, kur lēmums ir atkarīgs no tiesneša, un kādai pusei var būt nepieņemams, mediācijas ceļā panākta vienošanās ir pieņemama abām pusēm. Tas ir mierīgāks un efektīvāks veids, kā aizstāvēt savas intereses, iegūt jaunas atziņas un meklēt jaunus, iespējams, nestandarta risinājumus. Sarunas ar starpnieka palīdzību var notikt, kā papildus līdzeklis arī tad, ja tiek izmantoti citi konflikta risināšanas veidi un var tikt uzsākta jebkurā brīdī un jebkurā konflikta stadijā.


MEDIATORS. Starpniecības popularitātes pieaugums daļēji saistīts ar to, ka tajā ir iesaistīta objektīva trešā puse - mediators, kas strādā, lai palīdzētu strīdā iesaistītajiem atrast kopīgu valodu un izeju no konflikta strupceļa. Mediators, atšķirībā no advokāta, nepārstāv kādas vienas puses intereses, viņa uzmanība ir vērsta tikai uz sarunu moderēšanu - virzīšanu uz pusēm abpusēji pieņemama dokumenta izstrādi, labvēlīgas atmosfēras un līdzsvara nodrošināšanu, sarunu šķēršļu identificēšanu un novēršanu.


KONFIDENCIALITĀTE. Viens no īpaši uzsveramām īpašībām, kas izdala mediāciju citu strīdu risināšanas veidiem ir tieši konfidencialitāte. Viss, kas notiek sarunu laikā ir neizpaužams. Tas ir īpaši svarīgi komercmediācijās, kur publiski neizpaužamā informācija garantēti neiziet ārpus sarunu telpas. Arī publisku personu strīdos tieši konfidencialitāte bieži spēlē lielu lomu. Mediatoru izvērtē un akceptē abas puses, jo lielā mērā sarunu iznākums ir atkarīgs no tā, cik brīvi un atklāti puses varēs runāt ar mediatoru.  


ILGUMS. Atkarībā no tā, cik sarežģīts un nozīmīgs ir strīdīgais jautājumus, mediācija var ilgt vairākas stundas, dienas, mēnešus un pat ilgāk.


PROCESS. Mediācijas sākumā, pēc starpnieka izvēles un līguma par mediāciju noslēgšanas, parasti tiek noteikti sesijas mērķi un pamatnoteikumi, kā arī dota iespēja katrai pusei sniegt savu viedokli par konfliktu. Tā kā strīdīgajām pusēm bieži ir grūti citai citu uzklausīt, mediators darbojas arī kā tulks, atkārtojot dzirdēto un vajadzības gadījumā lūdzot paskaidrojumus. Tāpat, ja puses sarunas laikā nonāk strupceļā, mediators ir tas, kurš identificē šķēršļus, kas traucē konfliktu atrisināt, un strādā, lai diskusija atgrieztos pareizā gultnē.

KAD MEDIĀCIJA NESTRĀDĀ? Mediācija ir derīga cilvēkiem, kuru mērķis nav karot, bet gan vienoties un virzīties uz priekšu. Tādam cilvēku tipam, kurš uzskata, ka tikai pretinieka sagraušana nodrošina uzvaru, mediācija nebūs pareizā izvēle. 


Autors Sallija Burmeistere 10 janv., 2022
Starpniecība piedāvā mierīgāku un cieņpilnāku alternatīvu tradicionālajām šķiršanās tiesām, un ir konstatēts, un rezultātā izlīguma un apmierinātības līmenis ir augstāks nekā tiesvedībā. Emocionālā spriedze . Liela daļa pāru, kuri šķiras, izdzīvo milzīgu emocionālo spriedzi, ne tikai tāpēc, ka kādreiz mīļais cilvēks, nu ir nostājies otrā barikāžu pusē, bet arī tāpēc, ka priekšā ir nezināma jauna dzīve, trauksme par jaunajiem apstākļiem, kādam no pāra var pasliktināties finansiālā situācija, kāds var nevēlēties dalīties, un neviens pa īstam nezin, vai tālāk dzīve būs vieglāka, vai grūtāka, jo īpaši pēc daudziem kopdzīves gadiem. Tas vienmēr ir lēciens bezdibenī, kurš var atstāt iespaidu uz visu tālāko dzīvi ne tikai pašiem laulātajiem, bet arī bērniem un vecākiem, tāpēc svarīgi ir pēc iespējas censties attiecības noregulēt. Grūtais uzdevums vienoties . Mēs visi esam dzirdējuši biedējošus stāstus par ilgām, mokošām un iznīcinošam šķiršanās cīņām. Uzdevums vienoties par bērna un laulātā uzturlīdzekļu piešķiršanu, īpašuma un citas mantas sadali, un bērna aizbildnību var būt ļoti grūts, it īpaši, ja puses knapi spēj sarunāties viena ar otru. Sliktākajā gadījumā laulātie nolīgst nekaunīgus juristus, kuri izvirza stingras (un dažreiz arī netaisnīgas, pat nežēlīgas) prasības, abas puses grimst vēl lielākā konfliktā un nepatikā viens pret otru, un kad tiesnesis sāk lietas izskatīšanu, naidīgums ir sasniedzis ļoti augstu pakāpi. Tas, pilnīgi noteikti, nepalīdz tālākā saskarsmē, īpaši, ja ir bērni vai kopīga uzņēmējdarbība. Mierīgāka alternatīva. Sarunas ar starpnieka palīdzību jeb mediācija piedāvā mierīgāku veidu, kā vienoties šajā nebūt ne vienkāršajā un emocionāli piesātinātā dzīves periodā. Starpnieka pieaicināšana, kura rietumu pasaulē ir plaši pielietota, arī Latvijā sevi parāda, kā ļoti veiksmīga alternatīva, un apmierinātības līmenis par šādas vienošanās saturu ir augstāks, nekā tiesas ceļā panāktais. Apmierinātība ar vienošanās kvalitāti. Lai būtu vieglāk pieņemt lēmumu, kādu variantu izvēlēties, ir svarīgi saprast, kā kvalitatīvi atšķiras vienošanās, kas panākta mediācijas ceļā no tiesas nolēmuma. Šo jautājumu ir pētījis Rašids Baitars no Ģentes universutātes Beļģijā aptaujājot 469 šķirtas personas. Daļa no respondentiem izvēlējās sarunu ceļu jeb mediāciju, bet daļa šķīrās ar tiesas palīdzību. Tās ir atšķirīgas pieejas un pētījums parādīja sekojošus rezultātus: - Tie respondenti, kuri paši izvēlējās lemt savu likteni sarunu ceļā ar starpnieka palīdzību, atzīst, ka rezultāts viņus pilnībā apmierina. Vienošanās kvalitāte tika vērtēta pēc tā, cik pielāgota, godīga, visaptveroša un skaidra galarezultātā tā ir. - Tiesas, nolēmums, ir mazāk atkarīgs no pašu iesaistīto vēlmēm un vajadzībām, un bieži atkarīgs no advokātu meistarības. Respondenti vairāk jutās neapmierināti ar tiesvedības rezultātu, izjuta netaisnīgu un šauru skatījumu uz situāciju. Pētījuma secinājumi liecina, ka pāriem būtu ieteicams aicināt šķiršanās sarunas vadīt profesionālim īpaši gadījumos, kad attiecības ir pārlieku emocionālas. Starpnieka mērķis ir, spriedzes mazināšana un atklāta dialoga veicināšana, un tas ir ceļš uz apmierinošāku šķiršanos, nekā to darītu iznīcinošā sacensības pieeja „ Kurš kuru?” Mediācija noteikti derēs cilvēkiem, kuri meklē cieņpilnas atdalīšanās iespējas, bet spriedze un ar to saistītais stress, neļauj mierīgi apsēsties un visu izrunāt. Svarīgi zināt , ka sarunas tās var notikt pusēm netiekoties vispār vai arī netiekoties pirmajā laikā, līdz konflikts netiek racionalizēts un bijušie partneri jau var diskutēt konkrēti par lietu un apspriest vienošanos neieslīgstot neauglīgos pārmetumos. Tradicionāli mediācija ir saruna abām pusēm tiekoties pie sarunu galda.
DROŠA ZONA KONFLIKTU RISINĀŠANAI
Autors Sallija Burmeistere 19 maijs, 2021
Pie mediatora, lielākoties griežas cilvēki, kuru konflikts ir eskalējies tiktāl, ka paši strīdnieki vairs galā netiek. Nākas lūgt palīdzību no malas, lai kaut kā sakārtotu lietas. Lielākoties, šādu sakaitētu konfliktu virzītājspēks ir emocijas.
Citi raksti
Share by: