Mediācija ir pasaulē plaši izmantots konfliktu risināšanas veids, kur vienošanās tiek panākta ar profesionāla vidutāja palīdzību. Ģimenes strīdi, šķiršanās, darba strīdi, paaudžu konflikti, partnerattiecību problēmas, līgumiskie strīdi, komerckonflikti, sadursmes uz etniska pamata utt. līdz pat starpvalstu miera līgumiem politikā – visos šajos gadījumos mediatoru darbs ir palīdzēt izbeigt konfliktu mierīgu sarunu ceļā.

Latvijā mediāciju iesaka un arī izmanto valsts tiesībsargājošās institūcijas kā papildinājumu vai alternatīvu ilgiem, dārgiem un nogurdinošiem tiesas procesiem.

Mediācijas mērķis ir mazināt emocionālo spriedzi, atrisināt konfliktu un nonākt pie vienošanās, kas apmierina visas iesaistītās puses. Mediācija ir brīvprātīga un konflidenciāla.

Mediācijas tiek vadītas, ievērojot sekojošus pamatprincipus:

1) Brīvprātības princips. Tas nozīmē, ka pusēm ir tiesības brīvi lemt par piedalīšanos mediācijā, mediācijas uzsākšanu, mediatora izvēli, mediācijas norisi mediatora noteiktajās robežās, mediācijas pārtraukšanu un izbeigšanu ar vienošanos vai bez tās. Brīvprātība attiecas gan uz mediācijas pusēm, gan mediatoru. Labprātīgi izbeidzot mediācijas procesu, puses var, bet tām nav pienākums darīt zināmus mediācijas izbeigšanas iemeslus. Savukārt mediators sniedz pusēm skaidrojumu, kādēļ izbeidz mediācijas procesu pēc savas iniciatīvas.

2) Pušu vienlīdzība un sadarbība. Tas nozīmē, ka pusēm mediācijā ir vienādas iespējas un tiesības. Abām pusēm ir līdzvērtīgas tiesības izteikties, tikt uzklausītām. Puses apņemas kopīgi risināt savas domstarpības, savstarpēji sadarbojoties. Lēmumus puses pieņem pašas un uzņemas atbildību par savu domstarpību risinājumiem. Pušu starpā panāktā vienošanās ir labprātīga un apzināta.

3) Neitralitātes princips. Tas nozīmē, ka mediatora attieksme pret mediācijas pusēm ir vienāda un objektīva. Mediators nav personiski ieinteresēts mediācijas rezultātā. Mediators vienādi atbalsta abas puses un ir vienlīdz ieinteresēts abu pušu nostājās. Mediatoram ir jāinformē puses par jebkuriem apstākļiem, kas var ietekmēt mediatora objektivitāti. Mediatoram, vadot mediācijas procesu, ir jāievēro ētikas normas un uzvedības standarti.

4) Konfidencialitātes princips. Informācija, kas iegūta mediācijas laikā vai ir ar to saistīta, ir konfidenciāla, ja vien puses par to nav vienojušās citādāk. Tas nozīmē, ka mediators nedrīkst izpaust iegūto informāciju trešajām personām, ja vien puses to nav atļāvušas. Mediatoru un mediācijas dalībniekus aizliegts nopratināt par faktiem, kas viņiem kļuvuši zināmi mediācijā. Tāpat mediators neizpauž otras puses sniegto informāciju, ja otra puse tam nav piekritusi.

Konfidencialitātes principam ir izņēmumi, ja informācijas izpaušana ir nepieciešama saskaņā ar normatīvajiem aktiem, lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību, īpaši bērna tiesību vai interešu aizsardzību, kā arī novērstu personas dzīvības, veselības, brīvības vai dzimumneaizskaramības apdraudējumu.

Mediācija ir strukturēts process, kas ir noteiktu darbību secība. Latvijā ir pieņemts mediāciju vadīt piecos etapos jeb mediācijas fāzēs.

1. fāze ir iepazīšanās. Puses tiek iepazīstinātas ar mediācijas gaitu, pamatprincipiem, dalībnieku un mediatora tiesībām un pienākumiem. Tiek definēta domstarpību būtība. Šajā fāzē tiek slēgts līgums ar mediatoru.
2. fāze ir faktu noskaidrošana, kurā mediators iegūst informāciju par domstarpību būtību, situāciju kopumā, pušu pozīcijām un vēlmēm. Katra puse dalās ar savu redzējumu par esošo situāciju. Šajā fāzē tiek noteikts tālāk apspriežamo tēmu loks.
3. fāze ir interešu un vajadzību noskaidrošanas fāze. Tās mērķis ir atklāt un izprast konflikta slēpto daļu, proti, neizpaustās emocijas, aizvainojumus, kā arī patiesās intereses.
4. fāze ir risinājumu meklēšana. Šajā fāzē mediācijas dalībnieki tiek aicināti aktīvi piedalīties abpusēji pieņemamu risinājumu atrašanā.
5. fāze ir vienošanās. Mediācijas rezultātu, ar kuru puses atrisina savas domstarpības, var noformēt, kā atsevišķu rakstveida dokumentu. Pēc pušu lūguma rakstveida vienošanos sagatavo mediators. 

Mediācijas procesu Latvijā regulē 2014. gada 18. jūnija Mediācijas likums.

Tas nosaka mediācijas pamatprincipus, mediatora un mediācijas dalībnieku tiesības un pienākumus.

Ja ir tiesas ieteikta mediācija, tad vispārējais mediācijas likums piemērojams tiktāl, ciktāl civilprocesa likumā nav noteikts citādi.

Mediācijas likumu var izlasīt šeit:

https://likumi.lv/ta/id/266615-mediacijas-likums

Komediācija ir mediācija, kuru vada vairāki mediatori.

Vairākiem mediatoriem apvienojoties ir priekšrocības vadīt mediācijas emocionāli sarežģītos un komplicētos konfliktos. Komediācijā īpaši veiksmīga kombinācija ir dažādu bāzes speciālistu apvienošanās, piemēram, jurists, psihologs, konfliktologs, tādējādi kombinējot savas iemaņas, ir iespējams vienam otru papildināt un pusēm panākt ātrāku, daudzpusīgāku risinājumu. Piemēram, ja laulības šķiršanas procesā starp pusēm ir sakāpinātas emocijas, mediators ar juridisku pieredzi un mediators ar pieredzi attiecību jautājumos, strādājot kopā var palīdzēt novērst šķēršļus, kuri var traucēt atrast kopīgus risinājumus.